Katru piecgadi deju kolektīvu vadītāji un dejotāji gaida ar pacilātām sajūtām, jo atnāk Deju svētki! Šogad tie jau ir XVI Deju svētki. Ar grandiozu koncertu ir izskanējis deju lieluzvedums "Māras zeme", kas sevī ietvēra 4 daļas.
Pirmā no tām bija "Māras atnākšana". Šajā daļā tika izdzīvots stāsts par dzīvi brīvajā Māras zemē. Par laika posmu, kad radās senās latvju dziesmas, tradīcijas, deju soļi. Un ne tikai tas – radās viss, kas nepieciešams dzīvei Māras zemē. JDK „Vīmyns” šajā daļā izdejoja „Lielo ritu”, „Cīrulīti, mazputniņ”, „Es karā aiziedams” un „Veļu druva, iļģu lauks”. „Lielajā ritā” atklājās rituāls, kura laikā seno baltu cilšu virsaišu dzimtās vīri apņem sievas, savukārt dejā „Cīrulīti, mazputniņ” dejotāji izdzīvo to laiku (12. gs. beigas), kad Daugavas grīvā iebrauc vācu tirgotāju kuģi, viņiem seko krustneši, ordeņa karavīri, kas te ierodas ar mērķi sludināt kristīgo ticību. ”Es karā aiziedams” – sākas cilšu cīņas pret krustnešiem. Dejā „Veļu druva, iļģu lauks” jūtama sēru noskaņa, jo kaujas ir prasījušas daudzu cilvēku dzīvību, kritušo dvēseles nerod miera un ik rudeni atgriežas savā Māras zemē.
Otrās daļas nosaukums – „Svētā Māra – Marija”. Tiek izdejoti vācu, poļu, zviedru un krievu laiki Latvijā. Šī daļa iesākās ar deju „Kristī mazus, kristī lielus”. Neskatoties uz visām pārestībām, Māras zeme nepaliek tukša, dzimst bērni, un arī viņi tiek kristīti. Pa jaunam. Nereti kopā ar saviem vecākiem.
Trešā daļa ir „Māras atgriešanās”. Zemes atjaunošanās pēc lielā mēra, kas izskāvis teju visu Māras zemi. Lēnām bet spēcīgi aizsākas jauns posms Latvijas vēsturē. Šo daļu JDK „Vīmyns” dejotāji izdzīvoja fantastiskās sajūtās dejā „Pērkondēli”, kurā puiši atveidoja spēcīgos latviešu vīrus, lai aizstāvētu savas sievas. Deju kolektīva puiši šajā daļā piedalījās arī deju „Ir 1873. gads, dimd Rīga” un „Dod man spēku, dod man laiku” laikā, veidojot nozīmīgus deju rakstus.
Ceturtajā daļā „Māras sagūstīšana un atbrīvošanās” tiek atainoti 100 Latvijas valsts pastāvēšanas gadi. Mēs esam atguvuši savu neatkarību un varam svinēt simtgadi ar pašcieņu! Šīs daļas izskaņā JDK „Vīmyns” dejotāji vienojās kopā ar citiem dejotājiem dejā „Pa zaru zariem, pa lapu lapām iet mūsu pādīte”. Par nākotni, par brīvu valsti – mūsu Latviju, mūsu Māras zemi!
Deju lieluzvedumu „Māras zeme” noslēdza deja „Gaismu sauca, gaisma ausa”, ko izpildīja visi 18 150 dalībnieki. Sajūtas bija neaprakstāmas - mēs bijām lepni, ka esam kopā Latvijas simtgadē ar saviem tautiešiem Daugavas stadionā, jutām viens otra atbalstu un draudzīgu plecu. Sirds ietrīcējās un turpināja gavilēt.
Novēlam ikvienam izjust to, kas nav vārdos aprakstāms, tikai ar sirdi jūtams. Mums tiek viss dots, lai mēs nestu arī turpmāk baltu ideju par mūsu skaisto, tradīcijām bagāto zemi - Latviju. Tikai mēs paši varam būt savas tautas turpinātāji – tāda ir mūsu pārliecība! Un to mums nespēs atņemt neviens! Fotogalerija
P.S. Rakstā tiek izmantoti materiāli no deju lieluzveduma „Maras zeme” koncerta programmas.
Pirmā no tām bija "Māras atnākšana". Šajā daļā tika izdzīvots stāsts par dzīvi brīvajā Māras zemē. Par laika posmu, kad radās senās latvju dziesmas, tradīcijas, deju soļi. Un ne tikai tas – radās viss, kas nepieciešams dzīvei Māras zemē. JDK „Vīmyns” šajā daļā izdejoja „Lielo ritu”, „Cīrulīti, mazputniņ”, „Es karā aiziedams” un „Veļu druva, iļģu lauks”. „Lielajā ritā” atklājās rituāls, kura laikā seno baltu cilšu virsaišu dzimtās vīri apņem sievas, savukārt dejā „Cīrulīti, mazputniņ” dejotāji izdzīvo to laiku (12. gs. beigas), kad Daugavas grīvā iebrauc vācu tirgotāju kuģi, viņiem seko krustneši, ordeņa karavīri, kas te ierodas ar mērķi sludināt kristīgo ticību. ”Es karā aiziedams” – sākas cilšu cīņas pret krustnešiem. Dejā „Veļu druva, iļģu lauks” jūtama sēru noskaņa, jo kaujas ir prasījušas daudzu cilvēku dzīvību, kritušo dvēseles nerod miera un ik rudeni atgriežas savā Māras zemē.
Otrās daļas nosaukums – „Svētā Māra – Marija”. Tiek izdejoti vācu, poļu, zviedru un krievu laiki Latvijā. Šī daļa iesākās ar deju „Kristī mazus, kristī lielus”. Neskatoties uz visām pārestībām, Māras zeme nepaliek tukša, dzimst bērni, un arī viņi tiek kristīti. Pa jaunam. Nereti kopā ar saviem vecākiem.
Trešā daļa ir „Māras atgriešanās”. Zemes atjaunošanās pēc lielā mēra, kas izskāvis teju visu Māras zemi. Lēnām bet spēcīgi aizsākas jauns posms Latvijas vēsturē. Šo daļu JDK „Vīmyns” dejotāji izdzīvoja fantastiskās sajūtās dejā „Pērkondēli”, kurā puiši atveidoja spēcīgos latviešu vīrus, lai aizstāvētu savas sievas. Deju kolektīva puiši šajā daļā piedalījās arī deju „Ir 1873. gads, dimd Rīga” un „Dod man spēku, dod man laiku” laikā, veidojot nozīmīgus deju rakstus.
Ceturtajā daļā „Māras sagūstīšana un atbrīvošanās” tiek atainoti 100 Latvijas valsts pastāvēšanas gadi. Mēs esam atguvuši savu neatkarību un varam svinēt simtgadi ar pašcieņu! Šīs daļas izskaņā JDK „Vīmyns” dejotāji vienojās kopā ar citiem dejotājiem dejā „Pa zaru zariem, pa lapu lapām iet mūsu pādīte”. Par nākotni, par brīvu valsti – mūsu Latviju, mūsu Māras zemi!
Deju lieluzvedumu „Māras zeme” noslēdza deja „Gaismu sauca, gaisma ausa”, ko izpildīja visi 18 150 dalībnieki. Sajūtas bija neaprakstāmas - mēs bijām lepni, ka esam kopā Latvijas simtgadē ar saviem tautiešiem Daugavas stadionā, jutām viens otra atbalstu un draudzīgu plecu. Sirds ietrīcējās un turpināja gavilēt.
Novēlam ikvienam izjust to, kas nav vārdos aprakstāms, tikai ar sirdi jūtams. Mums tiek viss dots, lai mēs nestu arī turpmāk baltu ideju par mūsu skaisto, tradīcijām bagāto zemi - Latviju. Tikai mēs paši varam būt savas tautas turpinātāji – tāda ir mūsu pārliecība! Un to mums nespēs atņemt neviens! Fotogalerija
P.S. Rakstā tiek izmantoti materiāli no deju lieluzveduma „Maras zeme” koncerta programmas.
